Finanšu pratība – iedzīvotāju Ahileja papēdis

Katru dienu cilvēkiem jāpieņem daudz dažādu lēmumu, tajā skaitā, lēmumi, kas saistīti ar naudu un finansēm.

Tērēt naudu vai krāt? Cik uzkrāt un kur ieguldīt? Kādiem mērķiem un uz kādiem nosacījumiem aizņemties naudu? Pirkt mājokli vai īrēt? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes jārod pašam cilvēkam, un jo labākas ir viņa zināšanas par finansēm, jo izsvērtāks un finansiāli labāks varētu būt pieņemtais lēmums.

Mājokļu pirkšana par nesamērīgi augstām cenām t.s. “treknajos gados”, naudas aizņemšanās ar procentu likmi, kas sasniedz 100% gadā, ieguldīšana riskantās finanšu piramīdās vai uzkrājumu neveidošana vecumdienām ir tikai daži no piemēriem, kas negatīvi ietekmē konkrētās personas vai ģimenes finansiālo stabilitāti. Diemžēl šādu piemēru Latvijā ir ne mazums.

Pēdējo gadu laikā daudz tiek runāts par finanšu pratību (financial literacy) jeb to zināšanu un prasmju kopumu, kas nepieciešams ar naudu un finansēm saistīto lēmumu pieņemšanā. Marts jau tradicionāli kļuvis par finanšu pratības mēnesi, kad Latvijā tiek rīkota Finanšu izglītības nedēļa. Šogad tā notiks jau ceturto reizi. Arī SEB banka aktīvi iesaistās finanšu izglītības veicināšanas pasākumos - gan dodoties vieslekcijās uz skolām un augstskolām, gan iepazīstinot skolēnus ar bankas darbību klātienē.

SEB bankas skolu programmas ietvaros par finanšu plānošanu un finansiālo lēmumu pieņemšanu tika aptaujāti vairāk nekā 1000 skolēni. No skolēnu atbildēm redzams, ka lielākā daļa skolēnu (40% aptaujas dalībnieku) informāciju par to, kā plānot savas finanses, gūst ģimenē. Ģimenes locekļi ir tie, kuri skolēniem palīdz pieņemt finansiālus lēmumus – šādi atbildēja 63% no aptaujātajiem skolēniem. Krietni mazāks skaits finansiālo lēmumu pieņemšanā balstās uz draugu (16%) vai finanšu ekspertu (12%) ieteikumiem. Bērni paļaujas uz vecāku pieredzi un padomu, tomēr, ja arī pašiem vecākiem trūkst zināšanu un viņiem ir vājas finanšu prasmes, tad bērni var uzkāpt uz tā paša grābekļa, uz kura vienreiz jau uzkāpuši viņu vecāki.

Kāda tad situācija ir finanšu lietpratības jomā Latvijā? Labā ziņa ir tāda, ka Latvijas iedzīvotāji pakāpeniski kļūst zinošāki un prasmīgāki finanšu jautājumos. Par to liecina gan aptaujas par naudas krāšanu un personīgo finanšu pārvaldīšanu, gan arī statistika par mājsaimniecību uzkrājumiem. Tomēr ir vairākas jomas, kurās zināšanas ir vājas un nepietiekamas. Viena no tām ir saistīta ar pensiju jautājumiem. SEB pētījums Pensometrs rāda, ka tikai 12% strādājošo uzskata, ka pārzina jautājumus par pensiju sistēmu un savas pensijas veidošanos, tomēr reāli pareizi uz pensiju jautājumiem spēja atbildēt vien 2% strādājošo.

Pensometra aptauja liecina, ka iedzīvotāji nereti pārvērtē savu zināšanu līmeni, vai arī viņi pietiekami nenovērtē šo zināšanu lomu. Tomēr tā kā bērni paļaujas uz vecāku padomu, tad vecāku zināšanu trūkums bieži ir šķērslis bērnu zināšanu vairošanai. Iespējams, ka vecāki paļaujas uz skolu, kur viņu bērni iegūs zināšanas par naudu un citiem finanšu jautājumiem, tomēr svarīgas ir ne tikai zināšanas, bet spēja šīs zināšanas izmantot un pielietot.

Internetā atrodami dažādi testi, kuros var pārbaudīt savas zināšanas par finansēm, piemēram, SEB bankas izveidotais Finanšu tests. Mācīties un apgūt jaunas zināšanas nekad nav par vēlu. Zinoši bērni un viņu vecāki ir priekšnoteikums pašu mājsaimniecību finanšu stabilitātei un arī valsts ekonomikai kopumā.

Informācija no www.seb.lv